 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Tuvība |
| Es ņemu tavu uguni un ledu, Tos samaisu ar rīta saules staru, Tad pievienoju karotīti medu Un kad ir skumji, to ar prieku dzeru. Tu mani sildi aukstā ziemas salā Un veldzi dāvā, vasarā kad karsti. Tu katru dienu ļauj man izjust saldāk, To padarot par kaut ko neparastu. Kā rīta dziesmu, klausos tavus smieklus Un dziesmai šai, es labprāt dziedu līdzi. Tā neizsakot simtiem vārdus liekus, Kas tuvinātu klusēšanas spriedzi. Bet mūsu smaidi riņķo padebešos, Kā bumerangi, metot lokus slaidus Un sasmīdina dučiem sejas svešas, Pirms atgriežas uz vietu, kurā gaidu. Šo tuvību kāds radījis mums abiem, Jau krietni pirms mēs atradām viens otru, Lai kopā mēs caur atlikušiem gadiem, It visur mīlestību izstarotu. |
| (26.08.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |