|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tuvība | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es ņemu tavu uguni un ledu,
Tos samaisu ar rīta saules staru,
Tad pievienoju karotīti medu
Un kad ir skumji, to ar prieku dzeru.
Tu mani sildi aukstā ziemas salā
Un veldzi dāvā, vasarā kad karsti.
Tu katru dienu ļauj man izjust saldāk,
To padarot par kaut ko neparastu.
Kā rīta dziesmu, klausos tavus smieklus
Un dziesmai šai, es labprāt dziedu līdzi.
Tā neizsakot simtiem vārdus liekus,
Kas tuvinātu klusēšanas spriedzi.
Bet mūsu smaidi riņķo padebešos,
Kā bumerangi, metot lokus slaidus
Un sasmīdina dučiem sejas svešas,
Pirms atgriežas uz vietu, kurā gaidu.
Šo tuvību kāds radījis mums abiem,
Jau krietni pirms mēs atradām viens otru,
Lai kopā mēs caur atlikušiem gadiem,
It visur mīlestību izstarotu.
(26.08.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3236
Kopā:7388904
|
| |
| |
|
Autori
