16.09.2012.
Es šovakar zvaigznes ar acīm ķeru.
Un neredzamas lietuslāses.
Ir piedūmots gaiss šajā pasaulē,
Kuram pierastam jau jābūt nāsīs,
Bet nē.
Gruzd apkārtne orķestra skaņās.
Deg šī pasaule kā traka,
Lietus manas emocijas imitē,
Kas man pašam būtu jāizsaka,
Bet nē.
Mazās liesmiņas ar pirkstgaliem var nožņaugt
Vai uzpūst mazu, vieglu dvesmu,
Bet no lielajām es metos bēgt;
Kaut it kā drošāks tagad esmu,
Bet nē.
Spiež kaut kas pie pašas zemes,
Citreiz pagrūž mazliet niknāk.
Dzīves gruvešus sāk virsū bērt.
Un man likās- esmu kļuvis stiprāks,
Bet nē. |