|
|
 |
|
|
|
|
| | Smagums | | Ievietojis: parodija. | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
16.09.2012.
Es šovakar zvaigznes ar acīm ķeru.
Un neredzamas lietuslāses.
Ir piedūmots gaiss šajā pasaulē,
Kuram pierastam jau jābūt nāsīs,
Bet nē.
Gruzd apkārtne orķestra skaņās.
Deg šī pasaule kā traka,
Lietus manas emocijas imitē,
Kas man pašam būtu jāizsaka,
Bet nē.
Mazās liesmiņas ar pirkstgaliem var nožņaugt
Vai uzpūst mazu, vieglu dvesmu,
Bet no lielajām es metos bēgt;
Kaut it kā drošāks tagad esmu,
Bet nē.
Spiež kaut kas pie pašas zemes,
Citreiz pagrūž mazliet niknāk.
Dzīves gruvešus sāk virsū bērt.
Un man likās- esmu kļuvis stiprāks,
Bet nē. (17.09.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|