 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Eitanāzija |
| Kāds koks lūdzas pavardam, sasildi mani. Tam nesenā vētrā ir aizlauztas saknes. Jau viens pakaļ otram sāk atteikties zari Un pamazām atklājas vēl dažas blaknes. Tas saka, es zinu, ka lēnītēm mirstu. It viss ko es jūtu, ir vienīgi sāpes. Es nevēlos būt tikai tādēļ, lai dzistu Un kaltušiem žagariem kaimiņus skrāpēt. Ļauj aiziet man ātri, caur uguņu zibsni. Es sadegšu spoži, kā septiņas saules. Un tad, kad pie sirds manu siltumu liksi, Lai skurstenis tavs, mani debesīs aiznes. |
| (30.09.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |