|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Eitanāzija | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāds koks lūdzas pavardam, sasildi mani.
Tam nesenā vētrā ir aizlauztas saknes.
Jau viens pakaļ otram sāk atteikties zari
Un pamazām atklājas vēl dažas blaknes.
Tas saka, es zinu, ka lēnītēm mirstu.
It viss ko es jūtu, ir vienīgi sāpes.
Es nevēlos būt tikai tādēļ, lai dzistu
Un kaltušiem žagariem kaimiņus skrāpēt.
Ļauj aiziet man ātri, caur uguņu zibsni.
Es sadegšu spoži, kā septiņas saules.
Un tad, kad pie sirds manu siltumu liksi,
Lai skurstenis tavs, mani debesīs aiznes.
(30.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1245
Kopā:6710498
|
| |
| |
|
Autori
