 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Aka |
| Kad stāvu pie akas malas, Es raugos tur lejā, caur tumsu. Nu šķiet, ka no gaišas alas Es debesu atspulgā dzimstu. Tu agrāk veldzi man devi, Bet tagad, kad tevī es veros, Starp mākoņiem redzu sevi. Kā rokām pie debesīm turos. |
| (17.11.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |