|
|
|
|
|
|
|
| | Aka | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad stāvu pie akas malas,
Es raugos tur lejā, caur tumsu.
Nu šķiet, ka no gaišas alas
Es debesu atspulgā dzimstu.
Tu agrāk veldzi man devi,
Bet tagad, kad tevī es veros,
Starp mākoņiem redzu sevi.
Kā rokām pie debesīm turos. (17.11.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1150
Kopā:6128099
|
|
|
|