 (www.feini.lv) |
| Lana Insberga : Ziemas prieki |
| Sagun kokos milzu smagums, Zarus tuvu zemei liec, Bet mums cilvēkiem tas - baltums, Par ko nerimstošs dzimst prieks. Skaista ziema, kad tās skavās, Slīdam sliecēs, veļam bumbas, Vai gan iekrīt domās tavās, Ka top zemei raupjas grumbas? Mīlam izmantot it visu, Ledu, sniegu, sala lausku, Un, kaut tikai neaizmirstu, Egli nolauzt mazu, jauku. Jo tā šķiet, ka egles mērķis Savā mūžā ir te būt, Izdegt svecēs tā kā smēķim, Lai jau cilvēks prieku jūt. Nogruzd skujas, izsprūk smarža, Mirklis pēdējais ir tverts, Egles nāvei sūra garša. Virsū šampaniet’s tiek dzerts. Kas gan mēs bez dabas būtu, Kas gan priecētu tad mūs? Cerams tik’, ka kuplo egļu Arī šogad nepietrūks. |
| (11.12.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |