|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ziemas prieki | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sagun kokos milzu smagums,
Zarus tuvu zemei liec,
Bet mums cilvēkiem tas - baltums,
Par ko nerimstošs dzimst prieks.
Skaista ziema, kad tās skavās,
Slīdam sliecēs, veļam bumbas,
Vai gan iekrīt domās tavās,
Ka top zemei raupjas grumbas?
Mīlam izmantot it visu,
Ledu, sniegu, sala lausku,
Un, kaut tikai neaizmirstu,
Egli nolauzt mazu, jauku.
Jo tā šķiet, ka egles mērķis
Savā mūžā ir te būt,
Izdegt svecēs tā kā smēķim,
Lai jau cilvēks prieku jūt.
Nogruzd skujas, izsprūk smarža,
Mirklis pēdējais ir tverts,
Egles nāvei sūra garša.
Virsū šampaniet’s tiek dzerts.
Kas gan mēs bez dabas būtu,
Kas gan priecētu tad mūs?
Cerams tik’, ka kuplo egļu
Arī šogad nepietrūks.
(11.12.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1219
Kopā:6616914
|
| |
| |
|
Autori
