 (www.feini.lv) |
| Raivuxa : Noskumis stāvu, asaras plūst... |
| Noskumis stāvu, asaras plūst, Nav vairs, kur tiekties, sapņi man grūst, Galva tā griežas, spēka vairs nav, Pie kraujas malas esmu es jau. Lai piedod šī dzīve - man apnicis ciest Un, klusībā sēžot, zobus sev griezt! Pietiks šī izsmiekla, neveiksmju, moku, Nevienam jau nerūp, ka lēnām es smoku! Pie velna šo sirdi, kas postā tik grūž! Vientuļam palikt: tas ir mans mūžs. Kāpēc tai patīk tā sāpēt ikreiz, Kad laime no manis projām steidz? Jau domās es redzu: drīz laimīgs būšu Un brīvā kritienā baudu sev gūšu, Tad pēdējās domas man būs par Tevi, Līdz atsitīšos ar galvu pret zemi... Te pēkšņi es redzu: man pretī kāds nāk, Šai momentā apziņa skaidroties sāk. Tas liek man saprast, ka nedrīkst tā steigt Un pārāk ātri sev dzīvi beigt. |
| (04.03.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |