|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Noskumis stāvu, asaras plūst... | | Ievietojis: =Raivuxa= |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Noskumis stāvu, asaras plūst,
Nav vairs, kur tiekties, sapņi man grūst,
Galva tā griežas, spēka vairs nav,
Pie kraujas malas esmu es jau.
Lai piedod šī dzīve - man apnicis ciest
Un, klusībā sēžot, zobus sev griezt!
Pietiks šī izsmiekla, neveiksmju, moku,
Nevienam jau nerūp, ka lēnām es smoku!
Pie velna šo sirdi, kas postā tik grūž!
Vientuļam palikt: tas ir mans mūžs.
Kāpēc tai patīk tā sāpēt ikreiz,
Kad laime no manis projām steidz?
Jau domās es redzu: drīz laimīgs būšu
Un brīvā kritienā baudu sev gūšu,
Tad pēdējās domas man būs par Tevi,
Līdz atsitīšos ar galvu pret zemi...
Te pēkšņi es redzu: man pretī kāds nāk,
Šai momentā apziņa skaidroties sāk.
Tas liek man saprast, ka nedrīkst tā steigt
Un pārāk ātri sev dzīvi beigt.
(04.03.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1222
Kopā:6616917
|
| |
| |
|
Autori
