|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Noskumis stāvu, asaras plūst... | | Ievietojis: =Raivuxa= |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Noskumis stāvu, asaras plūst,
Nav vairs, kur tiekties, sapņi man grūst,
Galva tā griežas, spēka vairs nav,
Pie kraujas malas esmu es jau.
Lai piedod šī dzīve - man apnicis ciest
Un, klusībā sēžot, zobus sev griezt!
Pietiks šī izsmiekla, neveiksmju, moku,
Nevienam jau nerūp, ka lēnām es smoku!
Pie velna šo sirdi, kas postā tik grūž!
Vientuļam palikt: tas ir mans mūžs.
Kāpēc tai patīk tā sāpēt ikreiz,
Kad laime no manis projām steidz?
Jau domās es redzu: drīz laimīgs būšu
Un brīvā kritienā baudu sev gūšu,
Tad pēdējās domas man būs par Tevi,
Līdz atsitīšos ar galvu pret zemi...
Te pēkšņi es redzu: man pretī kāds nāk,
Šai momentā apziņa skaidroties sāk.
Tas liek man saprast, ka nedrīkst tā steigt
Un pārāk ātri sev dzīvi beigt.
(04.03.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
