 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Dabas mātei |
| Vien plakstiņiem apsedzot dvēseli, Tu, vēl nogaidot, saldi ciet klusu. No dienvidiem atgriezies svētelis, Lepns izkāpj no autobusa. Ir pamodies zalktis un vardulēns, Kuri krūmājā pārlaida ziemu. No kārkla griež stabuli ganu zēns, Lai nu ieskandinātu ciemu. Vēl mirklis un atkal Tu modīsies, Steigsies pielaikot košākos svārkus. Viss uzplauks, viss mirdzēs un rosīsies, Līdz pat smaržām sāks aptrūkt vārdu. Un acis būs karstas no lūgšanām, Par šo daili, kas pavērsies apkārt. Kā vienmēr, Tu atvērsies krāšņumam, Lai var Latvija vasarā iekāpt. |
| (20.04.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |