|
|
 |
|
|
|
|
| | Dabas mātei | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vien plakstiņiem apsedzot dvēseli,
Tu, vēl nogaidot, saldi ciet klusu.
No dienvidiem atgriezies svētelis,
Lepns izkāpj no autobusa.
Ir pamodies zalktis un vardulēns,
Kuri krūmājā pārlaida ziemu.
No kārkla griež stabuli ganu zēns,
Lai nu ieskandinātu ciemu.
Vēl mirklis un atkal Tu modīsies,
Steigsies pielaikot košākos svārkus.
Viss uzplauks, viss mirdzēs un rosīsies,
Līdz pat smaržām sāks aptrūkt vārdu.
Un acis būs karstas no lūgšanām,
Par šo daili, kas pavērsies apkārt.
Kā vienmēr, Tu atvērsies krāšņumam,
Lai var Latvija vasarā iekāpt. (20.04.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|