 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Dziesma |
| Reiz dzimusi uz dzeltējušas lapas, Un ilgi nobriedusi bēniņos uz plaukta, Pēc gadiem prātā iezagies man slepus, Bet varbūt zemapziņas izmisīgi saukta. Lai arī kā, šķiet paaugusies krietni Šo vārdu nozīme, ko rakstīju pirms laika. Tos pārlasot, nebūt vairs nenāk smiekli. Tie mani uzrunā, kā fabula vai haikas. No stīgu vibrācijām atdzīvojas tēli, Kas gadiem ilgi bija gulējuši ēnā. Tur mīla ir un varoņdarbi cēli, Kam laiks ir atdzimt kādā melodijā lēnā. No dzejoļa tu pārdzimsi par dziesmu, Un nebūs jābalē vairs bēniņos uz plaukta. Kopš brīža šī, tu degsi sirdīs liesmu, Un kur vien būsi, vienmēr jutīsies kā saukta. |
| (14.08.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |