|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dziesma | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz dzimusi uz dzeltējušas lapas,
Un ilgi nobriedusi bēniņos uz plaukta,
Pēc gadiem prātā iezagies man slepus,
Bet varbūt zemapziņas izmisīgi saukta.
Lai arī kā, šķiet paaugusies krietni
Šo vārdu nozīme, ko rakstīju pirms laika.
Tos pārlasot, nebūt vairs nenāk smiekli.
Tie mani uzrunā, kā fabula vai haikas.
No stīgu vibrācijām atdzīvojas tēli,
Kas gadiem ilgi bija gulējuši ēnā.
Tur mīla ir un varoņdarbi cēli,
Kam laiks ir atdzimt kādā melodijā lēnā.
No dzejoļa tu pārdzimsi par dziesmu,
Un nebūs jābalē vairs bēniņos uz plaukta.
Kopš brīža šī, tu degsi sirdīs liesmu,
Un kur vien būsi, vienmēr jutīsies kā saukta.
(14.08.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3712
Kopā:6964417
|
| |
| |
|
Autori
