 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Pagriezt vaigu |
| Plaukstas nospiedums dedzina vaigu, Bet tu stāvi, tu kaut ko vēl gaidi. Un no kauna, aiz plakstiņiem slēpies, Pļaukai nākošai pretī jau stiepies. Tā mēs stāvam, tā mācīti esam. Un no paaudzes, paaudzē nesam To, kā nevajag kultivēt naidu, Otru, sitienam pagriežot vaigu. Piedot tiem, jo tie nezin ko dara... Bet ja tā, kas gan devis tiem varu, Pakļaut sitienam miljoniem vaigus, Dzīves apstākļus padarot baigus? Spēj tik griezties, un atkal pa purnu... Es, kā večuks uz negaisu kurnu, Un aiz pūļa, kā radināts eju, Viegli plikšķinot sūrstošo seju. |
| (13.10.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |