|
|
 |
|
|
|
|
| | Pagriezt vaigu | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Plaukstas nospiedums dedzina vaigu,
Bet tu stāvi, tu kaut ko vēl gaidi.
Un no kauna, aiz plakstiņiem slēpies,
Pļaukai nākošai pretī jau stiepies.
Tā mēs stāvam, tā mācīti esam.
Un no paaudzes, paaudzē nesam
To, kā nevajag kultivēt naidu,
Otru, sitienam pagriežot vaigu.
Piedot tiem, jo tie nezin ko dara...
Bet ja tā, kas gan devis tiem varu,
Pakļaut sitienam miljoniem vaigus,
Dzīves apstākļus padarot baigus?
Spēj tik griezties, un atkal pa purnu...
Es, kā večuks uz negaisu kurnu,
Un aiz pūļa, kā radināts eju,
Viegli plikšķinot sūrstošo seju. (13.10.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1326
Kopā:6710579
|
|
|
|