|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pagriezt vaigu | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Plaukstas nospiedums dedzina vaigu,
Bet tu stāvi, tu kaut ko vēl gaidi.
Un no kauna, aiz plakstiņiem slēpies,
Pļaukai nākošai pretī jau stiepies.
Tā mēs stāvam, tā mācīti esam.
Un no paaudzes, paaudzē nesam
To, kā nevajag kultivēt naidu,
Otru, sitienam pagriežot vaigu.
Piedot tiem, jo tie nezin ko dara...
Bet ja tā, kas gan devis tiem varu,
Pakļaut sitienam miljoniem vaigus,
Dzīves apstākļus padarot baigus?
Spēj tik griezties, un atkal pa purnu...
Es, kā večuks uz negaisu kurnu,
Un aiz pūļa, kā radināts eju,
Viegli plikšķinot sūrstošo seju.
(13.10.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
