|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atspulgs | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No spoguļa vizlas viņš izkāpa tumsā.
No ačgārnās pasaules riekstkoka rāmī,
Kur ceijeri virzās no labās uz kreiso,
Un spožumu atgūst sen aizmirsti krāmi.
Tam nebija sejas, tam nebija vārda,
Ne runāt tas prata, ne raudāt vai smieties.
Bet to, ka zem zvaigznēm ir pasaule šāda,
Viņš reiz sajuta, tai pusē nostājoties.
Tik daudz gudru grimašu, grima un smaidu.
Tik daudz gaužu asaru nācies tam redzēt,
Ka pasaule sava sāk likties tam baiga.
Tik baiga, ka grūti kā atspulgam mirdzēt.
Viņš ienira stiklā, ar domām par gaismu,
Par gadsimtiem sakrāto skaisto un cēlo.
Bet, diemžēl šim atspulgam nebij' ne jausmas,
Ka spoguļa priekšā ikviens, kaut ko tēlo.
(11.10.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
