|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atspulgs | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No spoguļa vizlas viņš izkāpa tumsā.
No ačgārnās pasaules riekstkoka rāmī,
Kur ceijeri virzās no labās uz kreiso,
Un spožumu atgūst sen aizmirsti krāmi.
Tam nebija sejas, tam nebija vārda,
Ne runāt tas prata, ne raudāt vai smieties.
Bet to, ka zem zvaigznēm ir pasaule šāda,
Viņš reiz sajuta, tai pusē nostājoties.
Tik daudz gudru grimašu, grima un smaidu.
Tik daudz gaužu asaru nācies tam redzēt,
Ka pasaule sava sāk likties tam baiga.
Tik baiga, ka grūti kā atspulgam mirdzēt.
Viņš ienira stiklā, ar domām par gaismu,
Par gadsimtiem sakrāto skaisto un cēlo.
Bet, diemžēl šim atspulgam nebij' ne jausmas,
Ka spoguļa priekšā ikviens, kaut ko tēlo.
(11.10.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1076
Kopā:6128025
|
| |
| |
|
Autori
