|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Īkstītei | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz tavu mazo pasauli es skatos,
Kur solis mans, ir dučiem tavu soļu,
Kur tavas debesis es ieelpoju,
Un vētru radu, kad pie tevis liecos.
Es vienā dienā izstaigāt to spētu.
Tur viss tik tuvs un itnekā nav lieka,
Tur staro viss no neviltota prieka,
Bez reklāmām no mārketinga lēta.
Uz tavu lielo pasauli es skatos,
Kas tevī ir bez robežām un grožiem,
Kas plašāka ,kā kopā liktiem milžiem,
Un pieskaroties tai, ikreiz ko mācos.
Ja ļautu to kaut mirkli saukt par savu,
Tad droši vien es tajā apmaldītos.
Tad varbūt pats no sevis sāktu bīties,
Kad apjaustu, kāds plašums sirdī tavā.
Es nevaru pat nojaust, ko tu domā.
Tik savādā, līdz galam neizprastā,
Tik zināmā, bet reizēm neparastā,
Kad, zīdā tērpta, sēdi manā delnā.
(21.12.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
