 (www.feini.lv) |
| liu : Ābolkūka |
| Esmu koks, kas vētrā lūzt, Tu - vārpa, kuru šūpo mūžs. Man atļauts vērot, kā tu mirdzi, Un apskaust tavu drošo sirdi. Lietus lāses ietiecas manās šķiedrās, Saknes stiepjas tuvāk tavām miesām. Varbūt kādreiz būsim kopā Brīnumgardā ābolkūkā? |
| (12.11.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |