|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ābolkūka | | Ievietojis: liu |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Esmu koks, kas vētrā lūzt,
Tu - vārpa, kuru šūpo mūžs.
Man atļauts vērot, kā tu mirdzi,
Un apskaust tavu drošo sirdi.
Lietus lāses ietiecas manās šķiedrās,
Saknes stiepjas tuvāk tavām miesām.
Varbūt kādreiz būsim kopā
Brīnumgardā ābolkūkā?
(12.11.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1977
Kopā:7093603
|
| |
| |
|
Autori
