|
|
 |
|
|
|
|
| | Ābolkūka | | Ievietojis: liu | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Esmu koks, kas vētrā lūzt,
Tu - vārpa, kuru šūpo mūžs.
Man atļauts vērot, kā tu mirdzi,
Un apskaust tavu drošo sirdi.
Lietus lāses ietiecas manās šķiedrās,
Saknes stiepjas tuvāk tavām miesām.
Varbūt kādreiz būsim kopā
Brīnumgardā ābolkūkā? (12.11.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1234
Kopā:6630777
|
|
|
|