 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : netīšām |
| nejautā kādēļ skrien enkuri vienmēr kur debesis mērcē spārnus tā vienkārši notiek ir jāpiedzimst tādēļ lai zinātu kas ir nāve un kādā krāsā tiem acis kas melo par pasaules laimēm es vienmēr pieskaros notīm zem lāsteku pārpilniem jumtiem kad naksnīgā iela nes azotē tavu ēnu bet pietrūkst to rudzu lauku kas vējputekšņos mirdz rasā un pierastās dzestro aleju gaismas kur šūpoties nemanāmi es klusumā neviļus aizvērta migla es pumpurs sērsnas piekauktā zarā un tikai caur tevi plūst avots uz manu sauli |
| (18.12.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |