|
|
|
|
|
|
|
| | netīšām | | Ievietojis: aggy99 | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
nejautā kādēļ skrien
enkuri vienmēr kur debesis
mērcē spārnus tā
vienkārši notiek ir jāpiedzimst
tādēļ lai zinātu kas ir
nāve un kādā krāsā tiem
acis kas melo par
pasaules laimēm es
vienmēr pieskaros notīm zem
lāsteku pārpilniem jumtiem kad
naksnīgā iela nes azotē tavu ēnu bet
pietrūkst to rudzu lauku kas
vējputekšņos mirdz rasā un
pierastās dzestro aleju gaismas kur
šūpoties nemanāmi es
klusumā neviļus aizvērta migla es
pumpurs sērsnas piekauktā zarā un
tikai caur tevi plūst
avots uz manu sauli (18.12.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2236
Kopā:6435664
|
|
|
|