|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā just | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zem pelēkiem tiltiem, kur upes guļ ziemu, bet vasarās pīles ganās,
Kāds noslēpis laiku, un nezinu šodien, kā pasaulei jāpaklanās,
Un vispār vai vajag, vai rītdiena iekāps tais pašās sen mīļotās čībās,
Vai būšu sākumā savējam ceļam, vai izmirkšu galējībās.
Es nevaru solīt pamosties vienmēr, un nevaru apsolīt starot,
Vēl nezinu - tālu būs jāiet vai dzīvība jāizbaro,
Tiem visiem, kas lūdzas, pieprasa, aizskar un atņem man cerību tīru
Es gribētu pateikt, cik ļoti sāpot tie padara mani brīvu.
Ir mirkļi, kad vienkārši nepāriet pali, un upes nes savus tiltus,
Un divpadsmit sekunžu mirdzuma pietrūkst, lai gaidītu sirdspukstus siltus,
Es tajos mirkļos kā meitene maza uz krastmalas oļiem sēžu,
Un smalki, ar trausliem ziedlapu pirkstiem dzīvi pa lāsītēm plēšu.
(08.01.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1047
Kopā:6708800
|
| |
| |
|
Autori
