 (www.feini.lv) |
| arpa : par mūžību |
| stāv vientuļš eņģelis, stāv zvaigžņu ceļa malā un skatās cilvēki kā garām, garām iet kā blāzmo kāvi stindzinošā salā un tumsas upes aiztek vienuviet tā vieta ir bez laika, telpas, vārda tur nav ne dzīves, nāves, pilnīgi nekā vien tumsa bezspēcīgu gaismu truli ārda un izplēn dvēseles kā krematorijā kā milzu atvars griežas visums zemei apkārt šeit mūžīgais tur sīks un īslaicīgs var katrai zvaigznei savu paradīzi piekārt nekam nav nozīmes – tas viss ir mazvērtīgs stāv vientuļš eņģelis, stāv zvaigžņu ceļa malā un skatās cilvēki kā projām, projām slīd tu garām ej, viņš savu sirdi ieliek tavā, ar zvaigžņu lietu bezgalībā krīt lai mums visiem labs prāts 2014. gadā! |
| (31.12.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |