|
|
|
|
|
|
|
| | par mūžību | | Ievietojis: arpa | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
stāv vientuļš eņģelis, stāv zvaigžņu ceļa malā
un skatās cilvēki kā garām, garām iet
kā blāzmo kāvi stindzinošā salā
un tumsas upes aiztek vienuviet
tā vieta ir bez laika, telpas, vārda
tur nav ne dzīves, nāves, pilnīgi nekā
vien tumsa bezspēcīgu gaismu truli ārda
un izplēn dvēseles kā krematorijā
kā milzu atvars griežas visums zemei apkārt
šeit mūžīgais tur sīks un īslaicīgs
var katrai zvaigznei savu paradīzi piekārt
nekam nav nozīmes – tas viss ir mazvērtīgs
stāv vientuļš eņģelis, stāv zvaigžņu ceļa malā
un skatās cilvēki kā projām, projām slīd
tu garām ej, viņš savu sirdi ieliek tavā,
ar zvaigžņu lietu bezgalībā krīt
lai mums visiem labs prāts 2014. gadā! (31.12.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1033
Kopā:6130510
|
|
|
|