 (www.feini.lv) |
| Leonīds Savašinskis : Dzejolis :Cik? |
| Pa šauro dzīves ceļu ikdienu No smiekliem apreibis, no prieka Te eju, te skrienu, te brienu, te lienu. Aizķeras kāja, iekrītu grāvī, Pieceļos, notīros, Saku sev- stāvi! Bet kājas neklausa, kustas negausi., Lecu peļķei pāri Un atkal krītu, Ceļam pretējā grāvī sagaidu rītu. Ar saules stariem no grāvja ceļos Dubļiem un putekļiem notraipījies, Bet ar smaidu sejā! Paskatos atpakaļ, pēc tam lejā- Mazliet nopakaļ līkumā straujā Nebija grāvja, bet stāva krauja! Klusums un pārdomas… Vai kam zināms cik jākrīt zemu , Lai novērtētu sava neprāta cenu? |
| (09.02.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |