|
|
|
|
|
|
|
| | Dzejolis :Cik? | | Ievietojis: Leons | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pa šauro dzīves ceļu ikdienu
No smiekliem apreibis, no prieka
Te eju, te skrienu, te brienu, te lienu.
Aizķeras kāja, iekrītu grāvī,
Pieceļos, notīros,
Saku sev- stāvi!
Bet kājas neklausa, kustas negausi.,
Lecu peļķei pāri
Un atkal krītu,
Ceļam pretējā grāvī sagaidu rītu.
Ar saules stariem no grāvja ceļos
Dubļiem un putekļiem notraipījies,
Bet ar smaidu sejā!
Paskatos atpakaļ, pēc tam lejā-
Mazliet nopakaļ līkumā straujā
Nebija grāvja, bet stāva krauja!
Klusums un pārdomas…
Vai kam zināms cik jākrīt zemu ,
Lai novērtētu sava neprāta cenu? (09.02.2014) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1217
Kopā:6119289
|
|
|
|