 (www.feini.lv) |
| Raivuxa : Pārdomas par dzīvi... |
| Iesprostots pelēkās ikdienas skavās, Lēnām es noslīkstu skumjās savās. Grūti man palicis elpot brīvi, Nespēju izbaudīt vairs savu dzīvi... Pelēkos toņos sev nākotni skatu, Un pēdējo eiro no maka jau kratu. Viss, ko šai dzīvē es radījis esmu, Tiks aizmirsts ar izpūstu pēdējo dvesmu... Es cīnos par laimi ar zobiem un nagiem, Bet saskaros vienmēr ar pretspēkiem smagiem. Un nav, kas man sniegtu draudzīgu plecu, - Paspers ar kāju kā sakārni vecu... Bet esmu es naivs un turpinu cerēt, Ka spēšu šai pasaulē kaut kam derēt, Ka nelikšos citiem kā pelēcīgs krāms, Kuru atstāt un aizmirst, lai paliek rāms... Neviens mani negaidīs atplestām rokām, - Vēl ilgi būs cīņa ar dvēseles mokām, Līdz atrasts tiks tas, kā man dzīvē vairs nav: Ticība cilvēkiem, laimei un sev... |
| (16.11.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |