|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pārdomas par dzīvi... | | Ievietojis: =Raivuxa= |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iesprostots pelēkās ikdienas skavās,
Lēnām es noslīkstu skumjās savās.
Grūti man palicis elpot brīvi,
Nespēju izbaudīt vairs savu dzīvi...
Pelēkos toņos sev nākotni skatu,
Un pēdējo eiro no maka jau kratu.
Viss, ko šai dzīvē es radījis esmu,
Tiks aizmirsts ar izpūstu pēdējo dvesmu...
Es cīnos par laimi ar zobiem un nagiem,
Bet saskaros vienmēr ar pretspēkiem smagiem.
Un nav, kas man sniegtu draudzīgu plecu, -
Paspers ar kāju kā sakārni vecu...
Bet esmu es naivs un turpinu cerēt,
Ka spēšu šai pasaulē kaut kam derēt,
Ka nelikšos citiem kā pelēcīgs krāms,
Kuru atstāt un aizmirst, lai paliek rāms...
Neviens mani negaidīs atplestām rokām, -
Vēl ilgi būs cīņa ar dvēseles mokām,
Līdz atrasts tiks tas, kā man dzīvē vairs nav:
Ticība cilvēkiem, laimei un sev...
(16.11.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1029
Kopā:6756731
|
| |
| |
|
Autori
