 (www.feini.lv) |
| arpa : bēdīgie dzejoļi 2 |
| Ir viena traka, traka nakts. Vairs sapņu nav – tie aizgājuši tumsā dejot. Es beidzot varu visu atstāt jums un iet viens pats uz citiem laukiem klejot. Ir šonakt debesis kā milzīgs dārzs un visas zvaigznes pavērstas uz leju. Re, nokrīt viena, otra, re, kā visas krīt un es pa zvaigžņu pakāpieniem augšup eju. Neko man nevajag, nav te ko ņemt vai dot. Ir tikai sajūta par milzu bezgalību. Tā vienmēr bija paredzēta man, bet es to dalīju starp jums ar mīlestību. Nu vairs to nevajag, ne man, ne jums. Es negribu, lai man vēl tagad seko. Varbūt, ka paliks jums kaut kas no manis, bet man no jums vairs nevajag neko. Ir viena traka, traka nakts. Es beidzot esmu brīvs. Bet tumsa? Kāda tumsa? Ar jāņtārpiņiem mani sapņi dejo! |
| (30.05.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |