|
|
|
|
|
|
|
| | bēdīgie dzejoļi 2 | | Ievietojis: arpa | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir viena traka, traka nakts. Vairs sapņu nav – tie aizgājuši tumsā dejot.
Es beidzot varu visu atstāt jums un iet viens pats uz citiem laukiem klejot.
Ir šonakt debesis kā milzīgs dārzs un visas zvaigznes pavērstas uz leju.
Re, nokrīt viena, otra, re, kā visas krīt un es pa zvaigžņu pakāpieniem augšup eju.
Neko man nevajag, nav te ko ņemt vai dot. Ir tikai sajūta par milzu bezgalību.
Tā vienmēr bija paredzēta man, bet es to dalīju starp jums ar mīlestību.
Nu vairs to nevajag, ne man, ne jums. Es negribu, lai man vēl tagad seko.
Varbūt, ka paliks jums kaut kas no manis, bet man no jums vairs nevajag neko.
Ir viena traka, traka nakts. Es beidzot esmu brīvs. Bet tumsa? Kāda tumsa?
Ar jāņtārpiņiem mani sapņi dejo! (30.05.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|