Pie Tevis tieši šodien es došos
Dēļ savas pašas labākās gribas,
Pie Tavām kājām ceļos nometīšos
Un dziedāšu neaizmirstamas melodijas.
Viss Tavs prieks un visas Tavas skumjas
Vienā mirklī asarās pārvērtīsies,
Skumjas uz grīdas pilēs un projām plūdīs,
Bet prieks Tavās acīs iemirdzēsies.
Aicinot apsēsties, Tu sniegsi man savu roku.
Es tencinot, Tev dziļi acīs ieskatīšos
Un lūgšu vēlreiz sniegt man savu roku,
Lai uzvilktu gredzenu zeltnesī un noskūpstītu:
Vai nu par savu līgavu Tevi saukt drīkstu? |