|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bildinājums | | Ievietojis: basite |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pie Tevis tieši šodien es došos
Dēļ savas pašas labākās gribas,
Pie Tavām kājām ceļos nometīšos
Un dziedāšu neaizmirstamas melodijas.
Viss Tavs prieks un visas Tavas skumjas
Vienā mirklī asarās pārvērtīsies,
Skumjas uz grīdas pilēs un projām plūdīs,
Bet prieks Tavās acīs iemirdzēsies.
Aicinot apsēsties, Tu sniegsi man savu roku.
Es tencinot, Tev dziļi acīs ieskatīšos
Un lūgšu vēlreiz sniegt man savu roku,
Lai uzvilktu gredzenu zeltnesī un noskūpstītu:
Vai nu par savu līgavu Tevi saukt drīkstu?
(24.03.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1156
Kopā:7563894
|
| |
| |
|
Autori
