|
|
 |
|
|
|
|
| | Bildinājums | | Ievietojis: basite | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pie Tevis tieši šodien es došos
Dēļ savas pašas labākās gribas,
Pie Tavām kājām ceļos nometīšos
Un dziedāšu neaizmirstamas melodijas.
Viss Tavs prieks un visas Tavas skumjas
Vienā mirklī asarās pārvērtīsies,
Skumjas uz grīdas pilēs un projām plūdīs,
Bet prieks Tavās acīs iemirdzēsies.
Aicinot apsēsties, Tu sniegsi man savu roku.
Es tencinot, Tev dziļi acīs ieskatīšos
Un lūgšu vēlreiz sniegt man savu roku,
Lai uzvilktu gredzenu zeltnesī un noskūpstītu:
Vai nu par savu līgavu Tevi saukt drīkstu? (24.03.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|