|
|
|
|
|
|
|
| | Bildinājums | | Ievietojis: basite | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pie Tevis tieši šodien es došos
Dēļ savas pašas labākās gribas,
Pie Tavām kājām ceļos nometīšos
Un dziedāšu neaizmirstamas melodijas.
Viss Tavs prieks un visas Tavas skumjas
Vienā mirklī asarās pārvērtīsies,
Skumjas uz grīdas pilēs un projām plūdīs,
Bet prieks Tavās acīs iemirdzēsies.
Aicinot apsēsties, Tu sniegsi man savu roku.
Es tencinot, Tev dziļi acīs ieskatīšos
Un lūgšu vēlreiz sniegt man savu roku,
Lai uzvilktu gredzenu zeltnesī un noskūpstītu:
Vai nu par savu līgavu Tevi saukt drīkstu? (24.03.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1713
Kopā:6413478
|
|
|
|