 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Klaidonis |
| Es esmu klaidonis, kas dzīvo sveču liesmā, Bet mana pasaule ir nebeidzamais stāsts, Kur savā liktenī var klausīties, kā dziesmā, Kā senā pasakā, kur viss ir izdomāts. Man iet ar līkumu gan uzslavas, gan zaimi, Jo visam pāri slejas mana brīvība. Vien acu atvaros es slēpju savu laimi, Un neesmu neko, nevienam parādā. Nav manā personā ne titula, ne vārda. Un mana dzīve ir, kā melnā kaķa lāsts. Es naktis pavadu zem sirmām priežu bārdām, Kur mani silda kvēla ugunskura glāsts. Te veldzē avoti šīs nogurušās kājas, Un meža putni, agrā rītā, dziesmu sāk. Ir visa pasaule man kļuvusi, kā mājas. Ne mirkli negribu es dzīvot savādāk. |
| (16.12.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |