|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klaidonis | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es esmu klaidonis, kas dzīvo sveču liesmā,
Bet mana pasaule ir nebeidzamais stāsts,
Kur savā liktenī var klausīties, kā dziesmā,
Kā senā pasakā, kur viss ir izdomāts.
Man iet ar līkumu gan uzslavas, gan zaimi,
Jo visam pāri slejas mana brīvība.
Vien acu atvaros es slēpju savu laimi,
Un neesmu neko, nevienam parādā.
Nav manā personā ne titula, ne vārda.
Un mana dzīve ir, kā melnā kaķa lāsts.
Es naktis pavadu zem sirmām priežu bārdām,
Kur mani silda kvēla ugunskura glāsts.
Te veldzē avoti šīs nogurušās kājas,
Un meža putni, agrā rītā, dziesmu sāk.
Ir visa pasaule man kļuvusi, kā mājas.
Ne mirkli negribu es dzīvot savādāk.
(16.12.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1605
Kopā:6426611
|
| |
| |
|
Autori
