 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Tās asaras |
| Tās asaras kā rasas lāsītes, kas acu kaktiņos riešas, tās piedzimst lai uz mūžu pamestu savas mājas, Bet es palieku, es palieku es, lai kāptu kalnā, zinot, ka iespējams nāksies krist, celties un kāpt no citas puses. Jo es neesmu bijusi, neesmu dzīvojusi, ja neesmu jutusi pieskārienu savai dvēselei, tāpēc eju, simtkārt eju pretī plašajai pasaulei un tāpēc rakstu šo dzeju, lai pieskartos Tavai dvēselei. Tās asaras kā rasas lāsītes, lai līst no aizkustinātas dvēseles, to īsais, skaistais mūžs dubultā attaisnots būs! |
| (30.04.2017) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |