 (www.feini.lv) |
| Kristiāna : Balss |
| Es staigāju plašā pasaulē viena Un reizēm kājas šķiet grimstam. Brīžiem man šķiet - blakus nav vairs neviena Un balss šķiet klusībā mirstam. Kā dienā, tā naktī - tu biji mans vējš Te silts un rāms, te ledains un spējš. Kā gaismā, tā tumsā tu esi manās domās Un sāpes aug vairumā, un sirds ciešas mokās. Kāds tauriņš tur vēderā tik čukst un čukst, Viņš tic un mudina neapstāties. Sirsniņa dauza vien - tuk, tuk, tuk Un atzīst, ka labāk apdomāties. |
| (23.08.2017) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |