|
|
|
|
|
|
|
| | Balss | Ievietojis: smaiidiigaa | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es staigāju plašā pasaulē viena
Un reizēm kājas šķiet grimstam.
Brīžiem man šķiet - blakus nav vairs neviena
Un balss šķiet klusībā mirstam.
Kā dienā, tā naktī - tu biji mans vējš
Te silts un rāms, te ledains un spējš.
Kā gaismā, tā tumsā tu esi manās domās
Un sāpes aug vairumā, un sirds ciešas mokās.
Kāds tauriņš tur vēderā tik čukst un čukst,
Viņš tic un mudina neapstāties.
Sirsniņa dauza vien - tuk, tuk, tuk
Un atzīst, ka labāk apdomāties. (23.08.2017) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|