|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Balss | Ievietojis: smaiidiigaa |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es staigāju plašā pasaulē viena
Un reizēm kājas šķiet grimstam.
Brīžiem man šķiet - blakus nav vairs neviena
Un balss šķiet klusībā mirstam.
Kā dienā, tā naktī - tu biji mans vējš
Te silts un rāms, te ledains un spējš.
Kā gaismā, tā tumsā tu esi manās domās
Un sāpes aug vairumā, un sirds ciešas mokās.
Kāds tauriņš tur vēderā tik čukst un čukst,
Viņš tic un mudina neapstāties.
Sirsniņa dauza vien - tuk, tuk, tuk
Un atzīst, ka labāk apdomāties.
(23.08.2017) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1100
Kopā:7495287
|
| |
| |
|
Autori
