Tā lēnām rītiņš ausa.
Bērns gultā kušņājas un ausās,
tomēr māmiņu klausa.
No gultas laukā raušas:
-Uz skolu iešu,
tad gudrāks būšu.
Pēkšņi atpakaļ skrien no pakša
un mammai saka, prasa:
-Es neesmu nekāds auša.
Esmu paklausīgs un pelnījis buču.
Māmiņa saka:
Protams, prātnieks tu,
kaut uz puņča! |