Būs pavasaris, zeme šī un tauta,
Un milzu saule zelta starus lies.
Jau plaukstas smeļ no vārda brīnumstrauta –
Tik ļoti slāpst pēc jums, kas atkal smies.
Es centīšos vien gaismu rast šai laikā –
To sirds ar putna balsi lūdz, cik spēj,
Lai taisnais Radītājs pār zemi staigā
Un nebijušu brīvību šeit sēj.
Lai nav neviens vairs vientuļš bēdās savās –
Mēs visi esam gaismas pavediens
Tam kamolam, kas ielikts rokās tavās
Un senā rakstā jaunus ceļus skrien.
Kad dziļā bedrē dūša tava rauta,
Šos vārdus mūžīgos tad atceries:
Būs pavasaris, zeme šī un tauta,
Un milzu saule zelta starus lies! |