 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Iedvesma |
| Tādos īpašos mirkļos, Kad Iedvesma nāk, Stingri ķeros es irkļos, Un laiva traukt sāk. Gaismas lāsīte sīka, Jo nevajag daudz Ausmai, miegaino jūru Kas modināt sauc. Tajos retajos brīžos, Kad satieku jūs, Laiku mēru es sprīžos Un ticu: “Viss būs.” Lai cik tālu šķiet visi, Tie tuvumu mīl. Velti svecīte dzisi – Ak, liesmiņu šķil. Ploku klusuma skavās Kā liesmiņu mežs. Rokās, Iedvesma, tavās Vien spēju būt vējš. Un kā dižakmens maijā, Ar siltumu pilns, Tiecos skurbušos aijāt, Pie manis kas zviln. Mūza mūžību gara, Kam lidojums īss. Vai ir dzejniekam vara? Tā pagaist tik drīz! |
| (09.03.2024) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |