|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Iedvesma | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tādos īpašos mirkļos,
Kad Iedvesma nāk,
Stingri ķeros es irkļos,
Un laiva traukt sāk.
Gaismas lāsīte sīka,
Jo nevajag daudz
Ausmai, miegaino jūru
Kas modināt sauc.
Tajos retajos brīžos,
Kad satieku jūs,
Laiku mēru es sprīžos
Un ticu: “Viss būs.”
Lai cik tālu šķiet visi,
Tie tuvumu mīl.
Velti svecīte dzisi –
Ak, liesmiņu šķil.
Ploku klusuma skavās
Kā liesmiņu mežs.
Rokās, Iedvesma, tavās
Vien spēju būt vējš.
Un kā dižakmens maijā,
Ar siltumu pilns,
Tiecos skurbušos aijāt,
Pie manis kas zviln.
Mūza mūžību gara,
Kam lidojums īss.
Vai ir dzejniekam vara?
Tā pagaist tik drīz!
(09.03.2024) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1141
Kopā:6412906
|
| |
| |
|
Autori
