|
|
|
|
|
|
|
| | Kā putekļi no ielām melnbaltām | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā putekļi no ielām melnbaltām,
Kā smiltis tuksnešos mēs aizvējojam
Ar muļķu niekiem pilnām kabatām –
Vien tos ar laimi šad tad vienādojam,
Par īstenību neko nesakot,
Jo īstenie jau laikus malā tinās.
To vērti vienīgo, ka zelts ir dot,
Ne tu, ne mēs, ne kādi citi zinās.
Un var tak būt, ka smagi kļūdos es –
Ir tūkstoš pasauļu aiz manas čaulas,
Un kāds man novēlējis sveci nest,
Jo esmu kauls no viņa paša kaula.
Jel paskaties, kā purvā nauda žūst –
Deg dvēselītes tukšās maldu liesmās.
Ja man kā parafīnam jāizkūst,
Tad labam ticot kaut vai tikai dziesmās.
Prom viļņi skaudro vientulību triec
No ielām melnbaltām pret kailo lauku –
Tā tagad dīgst kā aizsapņojies zieds
Un katru nakti ausī čukst ko jauku! (18.02.2024) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|