|
|
 |
|
|
|
|
| | Pagātne kā usne plēšas | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pagātne kā usne plēšas
Un kā greiza bilde dzēšas –
Plēšas, plēšas, neizplēšas.
Dzēšas, dzēšas, neizdzēšas.
Nāra ledū iesalusi,
Meži aizsniguši klusi –
Tagadne tā apņem mani,
Atrod zvanu, saka: “Zvani!”
Gudrus šķindēšana dara,
Kam tik brīnumaina vara –
Katram, kuram sirds no svina,
Putna spārnus uzdāvina.
Nāru redzu atraisītu,
Mežā pavasara rītu,
Sauli glāstām maldu takas,
Nākotni pie gaismas akas.
Jaunu dzīvi gūstu mirstot,
Jaunu miesu vecai irstot –
Mirstot, mirstot, nenomirstot.
Irstot, irstot, neizirstot… (17.02.2024) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1181
Kopā:6543505
|
|
|
|