|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pagātne kā usne plēšas | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pagātne kā usne plēšas
Un kā greiza bilde dzēšas –
Plēšas, plēšas, neizplēšas.
Dzēšas, dzēšas, neizdzēšas.
Nāra ledū iesalusi,
Meži aizsniguši klusi –
Tagadne tā apņem mani,
Atrod zvanu, saka: “Zvani!”
Gudrus šķindēšana dara,
Kam tik brīnumaina vara –
Katram, kuram sirds no svina,
Putna spārnus uzdāvina.
Nāru redzu atraisītu,
Mežā pavasara rītu,
Sauli glāstām maldu takas,
Nākotni pie gaismas akas.
Jaunu dzīvi gūstu mirstot,
Jaunu miesu vecai irstot –
Mirstot, mirstot, nenomirstot.
Irstot, irstot, neizirstot…
(17.02.2024) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1586
Kopā:6123820
|
| |
| |
|
Autori
