 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Mazie nedraugi |
| Ejot pa ielām es lūkojos Atrast ko dabisku, dusmojos, Visur tik teātris publikai, Pārliecība jo vēl farsēta. Lasu es viņu acīs lūk šo: "Pārdodu sevi par dārgāko", Nobrīnos sevī, vai tiešām es stulbs, Viņi var pārdot tik ārišķo. Trulajos ģīmjos tie paslēpjas - Tā esot vieglāk, aiz bailības, Tikai jo žēlāk man visu ir to, Saprotot - trulumu pārmanto. Esmu laimīgs nelaimībā, Spējot just, kas patiesībā. Iekļūstot šai nedraudzībā, Cenšoš negrimt bezcerībā. Aiz laimes kā pannā var izcepties, Satiekot Cilvēku, apmainīties Ar siltumu, prātu un dvēselēm, Sakrustoties vēl ar pasaulēm. Mazie nedraugi teātrī ...............tā tik aizmirstas. Tā tie negantā pārpūlī ...............vēl var aizrīties... 20.02.02 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |