|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mazie nedraugi | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ejot pa ielām es lūkojos
Atrast ko dabisku, dusmojos,
Visur tik teātris publikai,
Pārliecība jo vēl farsēta.
Lasu es viņu acīs lūk šo:
"Pārdodu sevi par dārgāko",
Nobrīnos sevī, vai tiešām es stulbs,
Viņi var pārdot tik ārišķo.
Trulajos ģīmjos tie paslēpjas -
Tā esot vieglāk, aiz bailības,
Tikai jo žēlāk man visu ir to,
Saprotot - trulumu pārmanto.
Esmu laimīgs nelaimībā,
Spējot just, kas patiesībā.
Iekļūstot šai nedraudzībā,
Cenšoš negrimt bezcerībā.
Aiz laimes kā pannā var izcepties,
Satiekot Cilvēku, apmainīties
Ar siltumu, prātu un dvēselēm,
Sakrustoties vēl ar pasaulēm.
Mazie nedraugi teātrī
...............tā tik aizmirstas.
Tā tie negantā pārpūlī
...............vēl var aizrīties...
20.02.02
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2281
Kopā:7263112
|
| |
| |
|
Autori
