|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mazie nedraugi | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ejot pa ielām es lūkojos
Atrast ko dabisku, dusmojos,
Visur tik teātris publikai,
Pārliecība jo vēl farsēta.
Lasu es viņu acīs lūk šo:
"Pārdodu sevi par dārgāko",
Nobrīnos sevī, vai tiešām es stulbs,
Viņi var pārdot tik ārišķo.
Trulajos ģīmjos tie paslēpjas -
Tā esot vieglāk, aiz bailības,
Tikai jo žēlāk man visu ir to,
Saprotot - trulumu pārmanto.
Esmu laimīgs nelaimībā,
Spējot just, kas patiesībā.
Iekļūstot šai nedraudzībā,
Cenšoš negrimt bezcerībā.
Aiz laimes kā pannā var izcepties,
Satiekot Cilvēku, apmainīties
Ar siltumu, prātu un dvēselēm,
Sakrustoties vēl ar pasaulēm.
Mazie nedraugi teātrī
...............tā tik aizmirstas.
Tā tie negantā pārpūlī
...............vēl var aizrīties...
20.02.02
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
