 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Muļķe fantāzija |
| Es dzirdu kā iepilas ūdenskrāns, Un izmainās apkārtnes tēls, Bet ūdenskrāns pilēt tā neapstāj, Tik skaņa un sāpes, tās kāpj. Vannā tik mierīgi strautiņš tek, Ļodzās un apstāties negrib. Asiņu peļķīte sajūsmā dreb, Draudzīgi žilete paspīd. Tumši aizskari acīm sāk liegt Pamanīt gaismu aiz durvīm, Spēka jau paliek par maz lai vēl kliegt Varētu, viss jau te pludo. Pārlauztas vēnas jūt spriedzi kā loks, Loks, kas ir zvērīgi pārspriegots. Pēkšņi es saprotu - sapnis tas viss, Lēnām un domīgi pamožos... Gribētu piebilst, ka tomēr Galu sev darīt, tā nevar: Patiesās laimes vērtības Atklājas, atrodot sevi. Tā kā viss o.k.! 19.03.02 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |