|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Muļķe fantāzija | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es dzirdu kā iepilas ūdenskrāns,
Un izmainās apkārtnes tēls,
Bet ūdenskrāns pilēt tā neapstāj,
Tik skaņa un sāpes, tās kāpj.
Vannā tik mierīgi strautiņš tek,
Ļodzās un apstāties negrib.
Asiņu peļķīte sajūsmā dreb,
Draudzīgi žilete paspīd.
Tumši aizskari acīm sāk liegt
Pamanīt gaismu aiz durvīm,
Spēka jau paliek par maz lai vēl kliegt
Varētu, viss jau te pludo.
Pārlauztas vēnas jūt spriedzi kā loks,
Loks, kas ir zvērīgi pārspriegots.
Pēkšņi es saprotu - sapnis tas viss,
Lēnām un domīgi pamožos...
Gribētu piebilst, ka tomēr
Galu sev darīt, tā nevar:
Patiesās laimes vērtības
Atklājas, atrodot sevi.
Tā kā viss o.k.!
19.03.02
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2285
Kopā:7263116
|
| |
| |
|
Autori
